Sveicināti un laipni lūdzam Eiropas Lingua FAQ. Šeit jūs atradīsiet atbildes uz visiem jautājumiem, mēs varam jautāt, vai runa ir par mūsu struktūru, mūsu projektu, un vēl daudz vairāk!
1. kas ir Europa Lingua?
Europa Lingua ir ideju ģenerators, kura mērķis ir veicināt kopējas Eiropas valodas izveidi un izveidošanu, lai atvieglotu saziņu Eiropas Savienībā, un ļautu attīstīt vienotības un kopējas identitātes izjūtu Eiropas tautu.
1,1. kādu formu šī valoda aizņems? Kādi ir kritēriji?
Šī kopīgā Eiropas valoda būtu iebūvēta valoda, kas sintezētu Eiropas valodas, nepiederu nevienai valstij, un tai nebūtu ambīciju aizstāt nacionālās valodas (tādēļ tā būtu parasta, bet ne viena valoda). Vienlīdzīgu valodu starp vīriešiem un sievietēm, tai ir jābūt mūsdienīgai, vienlaikus pārstāvot Eiropas civilizācijas vēsturi. Beidzot, šai valodai būtu jābūt vienkāršai un dabiskai, lai veicinātu tās mācīšanos un izplatīšanu visā Eiropā, kā arī ārpus tās robežām.
1,2. kāda veida pasākumus jūs vadāt?
Šī doma tvertne veicina apmaiņu un sadarbību starp dažādiem dalībniekiem Eiropā-iedzīvotāji, apvienības, NVO, politiskie pārstāvji, utt-ap šo ideju par kopīgu valodu. Tādēļ tā ir pārdomu vieta, kas ir ideju un debašu rezultāts, kuras mērķis ir izveidot kopēju Eiropas valodu.
Asociācija nav ienesīgs aicinājums, un tas ir apolitisks. Tā vēlas būt neatkarīga un nevēlas būt saistīts ar pusi vai politisko personību.
1,3. vai jūsu projektam jau ir potenciālās valodas?
Ir daudzi potenciālie kandidāti. Var domāt par starpvalstu Lingua, Interlingual mašīntulkošanas (Western) vai pat Esperanto. Visas ir veidotas valodas, kuru mērķis ir pārvarēt valodu robežas. Mēs jūs aicinām apmeklēt mūsu pastu "Tour de Table iebūvētās valodas" mūsu mājas lapā, lai iegūtu vairāk informācijas.
Bet var izveidot arī jaunu valodu. Mēs esam, kas domā tvertne, sniedza priekšlikumu, kas atbilst visiem kritērijiem, kas minēti šajā jautājumā 1,1. Mēs ierosinām faktiski europeo. Tas ir mūsu viedoklis vienkāršs, dabas, evolūcijas, modernu un vienlīdzīgu valodu. Gan tā izveidē, gan Izaicinājumā europeo var būt tikai Eiropas priekšrocība. Visu informāciju, kas attiecas uz europeo var atrast mūsu mājas lapā, veikt ceļojumu!
Mēs uzstāt, ka europeo ir tikai viens priekšlikums, un viens kandidāts among others. Mēs, protams, esam atvērti citām iespējamām valodām. Tas ir tikai jautājums, konsolidējot visas šīs valodas un to atbalstītājiem mūsu ideju ģenerators, lai apmainītos ar tiem un debatēm. Mūsu izteiktie kritēriji 1,1 attiecas arī uz debatēm. Europa Lingua mērķis ir ilgtermiņā izveidot kopēju Eiropas valodu. Neatkarīgi no formas, tas būs rezultāts debatēm par idejām un koncepcijām. Jāņem vērā visas tendences.
1,4. Kāpēc gan ne Esperanto?
Esperanto, protams, ir potenciāls kandidāts Eiropas kopīgās valodas projekta realizēšanai. Tās aicinājums ir arī pārvarēt valodu robežas, pieņemot kopēju valodu. Esperanto ir bijusi tieša un konkrēta ietekme Eiropas vēsturē, un pat mūsdienās to runā tūkstošiem lietotāju. Visu šo iemeslu dēļ, Esperanto var kļūt par Eiropas kopīgo valodu, un šādā veidā to var aizstāvēt.
Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka esperanto neatbilst visiem šajā jautājumā 1,1kritērijiem. Patiesi, lai gan Esperanto valodai ir nepieciešama tikai 150h mācīšana saskaņā ar aplēsēm, tā nav "vienkārša un dabiska", kā mēs atbalstām. Turklāt, tas nav "vienlīdzīgu valodu starp vīriešiem un sievietēm", vai mēs uzskatām, ka tas ir būtisks elements šodien. Jāatzīmē, ka esperanto tika izveidota deviņpadsmitajā gadsimtā, periods, kas bija svešs šiem apsvērumiem veidiem. Visbeidzot, lai gan Esperanto saknes ir Eiropas Savienības, tās aicinājums joprojām ir universāls un nevēlas ierobe ot sevi uz Eiropas robežām. Tas ir jo īpaši no šo novērojumu nepieciešamību mūsdienīgums, ka mēs esam nolēmuši izveidot un ierosināt europeo.
Bet vēlreiz, Europa Lingua ir vieta, kur apmaiņai; Esperanto netiek noraidīta, bet tā ir jāapspriež, tāpat kā visas pārējās piedāvātās valodas.
2. Kāpēc nevar turpināt izmantot angļu valodu?
Ir vairāki iemesli, kāpēc mēs domājam, ka angļu valoda nav risinājums komunikācijai Eiropā neatkarīgi no tā, vai tā ir profesionāla, politiska vai tūrisma. Īsta neitrāla un kopēja valoda ir jānāk to aizstāt.
Pirmkārt, mums nevajadzētu turpināt lietot angļu valodā, jo tas ir netaisnīgi non-English speakers. Angļu, pretēji plaši izplatītam uzskatam, ir grūti valodu mācīties. Smaids ziņojums, kas publicēts 2005, noteica, ka 1500 stundas mācību ir nepieciešams, lai varētu runāt Fluent angļu valodā, 10 reizes vairāk nekā iebūvētu valodu. Turklāt briti guva ievērojamu labumu no viņu valodas, it īpaši politiskajās un tirdzniecības sarunās. PaDomājiet par savām diskusijām ar Anglophones (britu, īru utt.). Vai jūs nevarat atrast, ka apmaiņa nav godīga? PaDomā par sarunām, nolīgumi... Fakts, ka Anglophones izmantot savas valodas profesionālajā vidē tieši pastiprina attiecības dominēšanas, kas ir labvēlīga tiem, un kas jums ir nelabvēlīga. Angļu valodas lietojumam ir arī liela ietekme uz tulkošanas izmaksu ietaupījumu. Smīns ziņojumā arī lēš, ka angļu valodas pārskatu izmantošana 15 000 000 000 eiro gadā Lielbritānijā.
Otrkārt, mums nevajadzētu turpināt izmantot angļu valodu jo tas neļauj patiesu priekšstatu par kopīgu piederību kontinentā. Mēs tikai gribētu redzēt, ka ungāru un zviedrs, kurš atrodas Spānijā nerunā viens ar otru angļu valodā, bet ar patiesu kopīgu un neitrālu valodu. Tas atvieglotu tirdzniecību un padarītu tos daudz dabiskāk. Daudz svarīgāks ir arī kopīgais piederības saprāts Eiropā. Tiešām, katrai civilizācijai piemīt, vai ir īpašumā valoda, kas apvieno tās iedzīvotājus. Domājiet par latīņu par romiešu impērijas vai arābu par musulmaņu impērijas piemērs. Angļu valoda nav Eiropā, taču tā tikai nesen ir kļuvusi par privileģētu darba valodu. Viņa priekšā mēs esam pārliecināti, ka kopēja Eiropas valoda būs veids, kā apvienot Eiropu un apvienojot tās iedzīvotājus. Ar pašreizējo klimatu mēs zinām, šķiet steidzami.
Treškārt, mums nevajadzētu turpināt lietot angļu valodu, jo Apvienotā Karaliste ir nolēmusi pamest Eiropas Savienību. Patiešām, ar Brexit, šķiet, nav iespējams runāt tās valsts valodā, kas vairs nav Savienības daļa. Īrija un Malta joprojām ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, bet tās ir attiecīgi izvēlējušās īru un maltiešu valodu. Kāpēc gan angļu valoda ir lielākā daļa Eiropā lietoto valodu? Ir pienācis laiks pieņemt vienotu un neitrālu valodu Eiropā.
3. es nevēlos, lai franči izzustu, vai vēlaties aizstāt nacionālās valodas?
Tālu no mums ideja aizstāt nacionālās valodas. Mēs gribam valodu, lai eiropieši varētu sazināties viens ar otru, bet mēs vēlamies saglabāt Eiropas tautu valodu un kultūras bagātību. Tāpēc mēs vēlamies kopēju, bet ne unikālu valodu. Praksē kopīgā valoda būtu LV2, ko māca visās Eiropas skolās. To izmantotu Eiropas iestādēs, un to varētu izmantot arī Eiropas pilsoņi.
4. kādas ir kopīgās valodas intereses attiecībā uz tehnoloģisko progresu un vairāk un efektīvāku tulkotāju parādīšanos?
Valoda ir kultūras pamats. Papildus vienkāršai informācijas apmaiņai valoda ļauj dalīties koncepcijas pasaulē. Daudzos gadījumos apmaiņa būtu dabiski, un nav nepieciešams interfeiss, lai varētu darboties. Lai gan šie tulkotāji ir arvien vairāk un biežāk izmanto rakstveidā, vai jūs tiešām vēlaties runāt un tērzēt par katru dienu, izmantojot mašīnu?
5. tas var izmaksāt daudz naudas, lai šo stāstu...
gluži pretēji! Kopīga valoda Eiropā būtu ekonomiska iespēja. Piemēram, tulkošanas izmaksas veido vairāk nekā 40% no Eiropas Savienības darbības izmaksām! Tādējādi kopīgas valodas ieviešana nekavējoties likvidētu šīs tulkošanas izmaksas, un neiztērētā nauda varētu tikt atkārtoti izmantota citās nozarēs.
Turklāt skolotāju un Eiropas valodu kursu izmaksas būtu minimālas. Patiesībā, būvētas valodas ir īpaši izgatavoti, lai būtu vienkārši mācīties un meistars. Piemēram, tiek lēsts, ka ir nepieciešamas tikai 150 stundas, lai spētu brīvi runāt par Esperanto. Salīdzinājumam, angļu nepieciešama 1500. Ar saīsinātu mācību laiku vienu iegūst samazinātas izmaksas.
Kopumā smīns liecina, ka kopējas valodas ieviešana ietaupīs 25 000 000 000 EUR gadā vai EUR 50 gadā par katru Eiropas gadu. Tas ir ne tikai lēts, bet ieviest kopīgu valodu ietaupītu naudu.
6. Built valoda, tā nekad nav strādājis, kāpēc jūs domājat, ka varat mainīt tendenci?
Jūs esat nepareizi! Esperanto ir pirmā iebūvētā valoda, kas nāk prātā, taču tā nav vienīgais piemērs tā sauktajai "mākslīgajai" valodai.
Iebūvētās valodas jau ir pieņēmušas vairākas valstis un ir ļoti labi internalized. Piemēram, Literary arābu ir rekonstruēta valoda, kas runā liels skaits cilvēku arābu pasaulē. Tas pats ir tas pats ivrita, svahili vai norvēģu. Šīs ir valodas, kuru pamatā ir iepriekš pastāvējušas valodas/dialekti, un pēc tam tās ir pārbūvētas, izmantojot vienkāršu struktūru. Tas ļāva apvienot tautu un veidot kohēziju politiskajās struktūrās. Tas ir tieši tas, ko mēs vēlamies panākt ar Europa Lingua: kopīga valoda, kas varētu sintezēt dažādās Eiropas valodās.
7. jūs nebūtu maz ideālistisks?
Jebkurš vērienīgu ideju pirmo reizi uzskata par ārprātīgs, tad bīstami un beidzot acīmredzama. Eiropas Savienība sākotnēji bija ārkārtīgi ambicioza, ideālistiska ideja. Bet tā pakāpeniski kļuvusi par realitāti. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai vajadzīgas jaunas idejas, jo tās popularitāte reti kad ir bijusi tik zema. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka Eiropas ideāls ir kļuvis par ekonomisku pragmatismu; Kultūra un Savienība starp pilsoņiem ir nodalīta uz otro vietu. Kopīgas valodas ieviešana atdzīvinātu Eiropas dinamiku un nostiprinātu kopīgo piederības izjūtu.
Mēs strādājam, lai mūsu crazy ideja beidzot kļūst acīmredzama.