Sveicināti un laipni lūdzam Eiropas Lingua FAQ. Šeit jūs atradīsiet atbildes uz visiem jautājumiem, mēs varam jautāt, vai runa ir par mūsu struktūru, mūsu projektu, un vēl daudz vairāk!
1. kas ir Europa Lingua?
Europa Lingua ir ideju ģenerators, kura mērķis ir veicināt kopējas Eiropas valodas izveidi un izveidošanu, lai atvieglotu saziņu Eiropas Savienībā, un ļautu attīstīt vienotības un kopējas identitātes izjūtu Eiropas tautu.
1,1. kādu formu šī valoda aizņems? Kādi ir kritēriji?
Šī kopīgā Eiropas valoda būtu iebūvēta valoda, kas sintezētu Eiropas valodas, nepiederu nevienai valstij, un tai nebūtu ambīciju aizstāt nacionālās valodas (tādēļ tā būtu parasta, bet ne viena valoda). Vienlīdzīgu valodu starp vīriešiem un sievietēm, tai ir jābūt mūsdienīgai, vienlaikus pārstāvot Eiropas civilizācijas vēsturi. Beidzot, šai valodai būtu jābūt vienkāršai un dabiskai, lai veicinātu tās mācīšanos un izplatīšanu visā Eiropā, kā arī ārpus tās robežām.
1,2. kāda veida pasākumus jūs vadāt?
Šī doma tvertne veicina apmaiņu un sadarbību starp dažādiem dalībniekiem Eiropā-iedzīvotāji, apvienības, NVO, politiskie pārstāvji, utt-ap šo ideju par kopīgu valodu. Tādēļ tā ir pārdomu vieta, kas ir ideju un debašu rezultāts, kuras mērķis ir izveidot kopēju Eiropas valodu.
Asociācija nav ienesīgs aicinājums, un tas ir apolitisks. Tā vēlas būt neatkarīga un nevēlas būt saistīts ar pusi vai politisko personību.
1,3. vai jūsu projektam jau ir potenciālās valodas?
Ir daudzi potenciālie kandidāti. Var domāt par starpvalstu Lingua, Interlingual mašīntulkošanas (Western) vai pat Esperanto. Visas ir veidotas valodas, kuru mērķis ir pārvarēt valodu robežas. Mēs jūs aicinām apmeklēt mūsu pastu "Tour de Table iebūvētās valodas" mūsu mājas lapā, lai iegūtu vairāk informācijas.
Mais une langue nouvelle peut aussi être créée. Nous avons, au sein du think tank, fait une proposition qui permettrait de répondre à l’ensemble des critères évoqués à la <b>question 1.1.</b> Nous proposons en effet <b>l’Europeo</b>. C’est selon nous une langue simple, naturelle, évolutive, moderne et égalitaire. Que ce soit dans sa création, ou sa vocation, l’Europeo a l’avantage d’être purement européenne. Toutes les informations se rapportant à l’Europeo se trouvent sur notre site, faites-y un tour !
Nous insistons sur le fait que l’Europeo n’est qu’une proposition et un candidat parmi d’autres. Nous sommes évidemment ouverts aux autres langues potentielles. Il s’agit justement de regrouper l’ensemble de ces langues et leurs sympathisants au sein de notre think tank, en vue d’échanger et de débattre. Les critères dont nous avons fait part à la <b>question 1.1</b> sont eux aussi sujets à débat. L’objectif d’Europa Lingua est d’instaurer à terme une langue commune européenne. Quelle qu’en soit la forme, elle sera issue du débat d’idées et de concepts. Toutes les tendances doivent être prises en compte.
1,4. Kāpēc gan ne Esperanto?
Esperanto, protams, ir potenciāls kandidāts Eiropas kopīgās valodas projekta realizēšanai. Tās aicinājums ir arī pārvarēt valodu robežas, pieņemot kopēju valodu. Esperanto ir bijusi tieša un konkrēta ietekme Eiropas vēsturē, un pat mūsdienās to runā tūkstošiem lietotāju. Visu šo iemeslu dēļ, Esperanto var kļūt par Eiropas kopīgo valodu, un šādā veidā to var aizstāvēt.
Néanmoins, nous pensons que l’espéranto ne répond pas à tous les critères que nous avons évoqué à la <b>question 1.1</b>. En effet, bien que l’espéranto nécessite seulement 150h d’apprentissage selon les estimations, il n’est pas “simple et naturel” comme nous le préconisons. De plus, ce n’est pas “une langue égalitaire entre les hommes et les femmes”, or nous estimons que c’est un élément aujourd’hui primordial. Il faut noter que l’espéranto a été créé au XIXème siècle, époque qui était étrangère à ce genre de considérations. Enfin, bien que les racines de l’espéranto soient européennes, sa vocation reste avant tout universelle, et ne compte pas se restreindre aux frontières de l’Europe. C’est notamment à partir de ce constat de nécessité de modernité que nous avons décidé de créer et de proposer l’Europeo.
Mais encore une fois, <b>Europa Lingua est un lieu d’échanges</b> ; l’espéranto n’est pas rejeté mais il doit être discuté, comme d’ailleurs toutes les autres langues proposées.
2. Kāpēc nevar turpināt izmantot angļu valodu?
Ir vairāki iemesli, kāpēc mēs domājam, ka angļu valoda nav risinājums komunikācijai Eiropā neatkarīgi no tā, vai tā ir profesionāla, politiska vai tūrisma. Īsta neitrāla un kopēja valoda ir jānāk to aizstāt.
<b>Premièrement, on ne devrait pas continuer à utiliser l’anglais car c’est injuste envers les non anglophones.</b> L’anglais, contrairement à la croyance populaire, est une langue difficile à apprendre. Le rapport Grin, publié en 2005, a déterminé que 1500 heures d’apprentissage environ sont nécessaires pour pouvoir parler couramment l’anglais, soit 10 fois plus qu’une langue construite. De plus, les britanniques bénéficient d’un avantage considérable grâce à leur langue, notamment dans les négociations politiques et commerciales. Pensez à vos propres discussions avec des Anglophones (Britanniques, Irlandais, etc). Ne trouvez-vous pas que l’échange n’est pas équitable ? Pensez aux négociations, aux accords… Le simple fait que les anglophones utilisent leur propre langue dans le milieu professionnel induit directement un rapport de domination qui leur est favorable, et qui pour vous, est défavorable. L’usage de l’anglais a aussi de grandes conséquences sur les économies des frais de traduction. Le rapport Grin évalue par ailleurs que l’usage de l’anglais rapporte 15 milliards d’euros par an à la Grande Bretagne.
<b>Deuxièmement, on ne devrait pas continuer à utiliser l’anglais</b> <b>car il ne permet pas un réel sentiment d’appartenance commune sur le continent.</b> Nous souhaiterions simplement voir qu’un Hongrois et un Suédois qui se retrouvent en Espagne ne parlent pas entre eux en anglais, mais avec une vraie langue commune et neutre. Cela faciliterait les échanges et les rendrait surtout beaucoup plus naturels. Le sentiment d’appartenance commune en Europe serait lui aussi beaucoup plus important. En effet, toute civilisation possède, ou a possédé, une langue qui unit ses habitants. Pensez au latin pour l’Empire romain ou l’arabe pour l’Empire musulman par exemple. Or l’anglais n’est pas la langue de l’Europe, il ne s’est imposé que très récemment comme langue de travail privilégiée. Face à lui, nous croyons fermement à l’idée qu’une langue commune européenne parviendrait à fédérer l’Europe et à unir ses habitants. Dans le climat actuel que l’on connaît, cela nous semble urgent.
<b>Troisièmement,</b> <b>on ne devrait pas continuer à utiliser l’anglais car le Royaume-Uni a décidé de quitter l’Union Européenne. </b>En effet, avec le Brexit, il semble invraisemblable de parler la langue d’un pays qui ne fait plus partie de l’union. L’Irlande et Malte restent les seuls pays de l’Union Européenne mais ils ont choisi respectivement l’irlandais et le maltais. Pourquoi donc l’anglais serait la langue majoritairement utilisée en Europe? Il est temps d’adopter une langue commune et neutre en Europe.
3. es nevēlos, lai franči izzustu, vai vēlaties aizstāt nacionālās valodas?
Tālu no mums ideja aizstāt nacionālās valodas. Mēs gribam valodu, lai eiropieši varētu sazināties viens ar otru, bet mēs vēlamies saglabāt Eiropas tautu valodu un kultūras bagātību. Tāpēc mēs vēlamies kopēju, bet ne unikālu valodu. Praksē kopīgā valoda būtu LV2, ko māca visās Eiropas skolās. To izmantotu Eiropas iestādēs, un to varētu izmantot arī Eiropas pilsoņi.
4. kādas ir kopīgās valodas intereses attiecībā uz tehnoloģisko progresu un vairāk un efektīvāku tulkotāju parādīšanos?
La langue est le fondement de la culture. Au-delà d’un simple échange d’information, une langue permet le partage d’une conception du monde. Dans bien des cas, <b>l’échange devrait être naturel, et ne devrait pas nécessiter une interface pour pouvoir fonctionner</b>. Bien que ces traducteurs soient de plus en plus souvent utilisés à l’écrit, voulez-vous vraiment parler et discuter au quotidien à l’aide d’une machine ?
5. tas var izmaksāt daudz naudas, lai šo stāstu...
<b>Au contraire ! Une langue commune en Europe serait une opportunité économique.</b> A titre d’exemple, les frais de traduction représentent plus de 40% du coût de fonctionnement de l’Union Européenne ! L’introduction d’une langue commune ferait ainsi immédiatement disparaître ces coûts de traduction, et l’argent non dépensé pourrait être réutilisé dans d’autres secteurs.
Turklāt skolotāju un Eiropas valodu kursu izmaksas būtu minimālas. Patiesībā, būvētas valodas ir īpaši izgatavoti, lai būtu vienkārši mācīties un meistars. Piemēram, tiek lēsts, ka ir nepieciešamas tikai 150 stundas, lai spētu brīvi runāt par Esperanto. Salīdzinājumam, angļu nepieciešama 1500. Ar saīsinātu mācību laiku vienu iegūst samazinātas izmaksas.
Kopumā smīns liecina, ka kopējas valodas ieviešana ietaupīs 25 000 000 000 EUR gadā vai EUR 50 gadā par katru Eiropas gadu. Tas ir ne tikai lēts, bet ieviest kopīgu valodu ietaupītu naudu.
6. Built valoda, tā nekad nav strādājis, kāpēc jūs domājat, ka varat mainīt tendenci?
Jūs esat nepareizi! Esperanto ir pirmā iebūvētā valoda, kas nāk prātā, taču tā nav vienīgais piemērs tā sauktajai "mākslīgajai" valodai.
Iebūvētās valodas jau ir pieņēmušas vairākas valstis un ir ļoti labi internalized. Piemēram, Literary arābu ir rekonstruēta valoda, kas runā liels skaits cilvēku arābu pasaulē. Tas pats ir tas pats ivrita, svahili vai norvēģu. Šīs ir valodas, kuru pamatā ir iepriekš pastāvējušas valodas/dialekti, un pēc tam tās ir pārbūvētas, izmantojot vienkāršu struktūru. Tas ļāva apvienot tautu un veidot kohēziju politiskajās struktūrās. Tas ir tieši tas, ko mēs vēlamies panākt ar Europa Lingua: kopīga valoda, kas varētu sintezēt dažādās Eiropas valodās.
7. jūs nebūtu maz ideālistisks?
Jebkurš vērienīgu ideju pirmo reizi uzskata par ārprātīgs, tad bīstami un beidzot acīmredzama. Eiropas Savienība sākotnēji bija ārkārtīgi ambicioza, ideālistiska ideja. Bet tā pakāpeniski kļuvusi par realitāti. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai vajadzīgas jaunas idejas, jo tās popularitāte reti kad ir bijusi tik zema. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka Eiropas ideāls ir kļuvis par ekonomisku pragmatismu; Kultūra un Savienība starp pilsoņiem ir nodalīta uz otro vietu. Kopīgas valodas ieviešana atdzīvinātu Eiropas dinamiku un nostiprinātu kopīgo piederības izjūtu.
Mēs strādājam, lai mūsu crazy ideja beidzot kļūst acīmredzama.