Europa Lingua mērķis ir veicināt Eiropas valodas ideju, un tā varētu būt mākslīga valoda (vai iebūvēta valoda). Tomēr to darbību un vēsturi ne vienmēr ir zināms plašai sabiedrībai, tāpēc ir nepieciešams veikt gaismas uz to.
Pirmkārt, kāda ir iebūvēta valoda?
Built valoda ir mākslīga valoda, ko būvē viens vai vairāki cilvēki, kas patvaļīgi diktēt savus noteikumus darbību. Tie atšķiras no dabiskām valodām, kas spontāni parādās no cilvēku kopienām un attīstās vairāk nekā gadsimtu.
Ir vairāku veidu iebūvētas valodas, kuras var iedalīt divās kategorijās: valodas veidotas a priori un valodas veidotas a posteriori.
Valodas būvē a priori (vai shematisks Trends)
Saskaņā ar G. Móch, valodām a priori ir īpatnība ir "viltotas no visām daļām, ko viņu izgudrotāji, bez aizņēmumu neko no dabiskās valodas". Tas padara tos īpaši interesantus no lingvistiskā viedokļa, jo tie var būt brīvi no visām dabiskās valodas izveidotajām konvencijām.
Volapuk
Viens no slavenākajiem būvēts valodas VOLAPUK, kas tika izveidota 1879 ar Johann Martin Schleyer. Pēdējais bija vācu katoļu priesteris un apgalvoja, ka Dievs bija pavēlējis viņam izveidot papildu starptautisku valodu. Viņa valoda būtu relatīvā veiksme pirms Advent Esperanto, bet šodien tas ir tikai runā daži simti cilvēku.
Šī neveiksmes var izskaidrot ar faktu, ka tas ir ļoti tālu no dabiskās valodas, kas padara neiespējamu saprast bez iemācījās to. Piemēram, lai novēlētu kādam laba diena Volapuk, jums būtu pateikt viņiem "Labolös Deli Gudik".
Filozofiskās valodas
Filozofiskās valodas ir sub kategorijas valodas būvētas priori "viņi visi paļauties uz loģisku klasifikāciju mūsu idejas, par pilnīgu analīzi par mūsu zināšanas" (CITES S. Malik). Starp šiem filozofisko valodu, ir jo īpaši vispārējo raksturīgo Liebnitz, kurā "katrs jēdziens mums ir pati sastāv no citām jēdzieni." Jēdziens "cilvēks", piemēram, ir saprotams kā tāds, kas sastāv no "dzīvnieka" un "racionāliem" jēdzieniem.
Neskatoties uz visu, tas ir maz panākumu, salīdzinot ar vēlāk būvētas valodas, kas ir daudz intuitīvāks. Tas ir tāpēc, ka to tuvumā ir dabas valodas, uz kurām tās balstās, lai strukturētu savas valodas.
Valodas būvē a posteriori (vai naturālistiskas tendences)
A posteriori veidotas valodas, atšķirībā no a priori izstrādātajām valodām, ir balstītas uz jau esošām valodām. Saskaņā ar atšķirību no Burney un RIM, šīm valodām ir naturālistisks tendences, tie ir līdzīgi dabiskās valodas.
Esperanto
Slavenākajiem no valodas būvēts, Esperanto, ir naturālistisks valodā. To izveidoja 1887 ārsts Zāmenhofs ar segvārdu "angļu valoda Esperanto" (cerību pilns ārsts). Tās mērķis bija izveidot starptautisku papildu valodu, t.i., nebija paredzēts aizstāt nacionālās valodas. Šī valoda ir bijusi zināma veiksme un joprojām runā šodien simtiem tūkstošu cilvēku, kā arī tā bauda spēcīgu sabiedrību, kas dod tai diezgan ievērojams vitalitāti.
Viņa panākumi ir daļēji saistīti ar vieglumu viņa mācīšanās, aptuveni 150 stundas pret 1500 stundas angļu valodā. Tas ir īpaši tāpēc, ka tas ir relatīvi tuvu indoeiropiešu valodām. Piemēram, teikt, ka mēs mīlam Eiropu, pietiek ar to teikt "mi Eŭropon Cluster". Tomēr daži valodas aspekti ir pretintuitīvi, īpaši ar akcentu izmantošanu. Šī iemesla dēļ, ka Edgar de vāla attīstījās, reaģējot uz Esperanto, Interlingual mašīntulkošanas vai Western.
Interlingual mašīntulkošanas (Western)
Viņa radītājs, Edgar de vāla, bija igauņu fizikas profesors un Esperanto dzimis deviņpadsmitā gadsimta beigās, kas centās pārliecināt doktoru Zāmenhofs, lai mainītu Esperanto dziļumu. Saskaroties ar Kopienas noraidīšanu, viņš nolēma strādāt savā valodā. Viņš gribēja, lai viņa valoda būtu ļoti tuva dabiskajām valodām, saglabājot visvienkāršāko iespējamo struktūru. Viņam izdevās ēkas rietumu (pārdēvēta Interlingual mašīntulkošanas), bet viņš tika ātri izolēts ar ierašanos otrā pasaules kara un Advent Staļins, kas bija naidīgi savā valodā (un savādi diezgan labvēlīgi starptautiska valoda). De vāla īstenotais Tour de force bija tas, ka viņa valodu uzreiz varēja saprast jebkurš Eiropas valodas runātājs (pat ja tā popularizē latīņu izcelsmes valodas).
Piemērs ir diezgan pārsteidzoši:
« Li material civilisation, li scientie, e mem li arte unifica se plu e plu. Li cultivat europano senti se quasi in hem in omni landes queles have europan civilisation, it es, plu e plu, in li tot munde. Hodie presc omni states guerrea per li sam armes. Sin cessa li medies de intercommunication ameliora se, e in consecuentie de to li terra sembla diminuer se. Un Parisano es nu plu proxim a un angleso o a un germano quam il esset ante cent annus a un paisano frances. »
Translation: materiāls civilizācijas, zinātne un pat mākslas apvienot vairāk un vairāk. Kultivētā Eiropas uzskata gandrīz mājās visās valstīs, kurās ir Eiropas civilizācija, tas ir, visa pasaule. Šodien gandrīz visas valstis karot ar pašiem ieročiem. Pastāvīgi saziņas līdzekļi ir pilnveidojams, kā rezultātā zemes, šķiet, kļūst mazāka. Šodien parīziete ir tuvāk anglis vai vācu, nekā tas bija pirms simts gadiem no franču zemnieks. »
Šī valoda ir īpaši regulāras, tāpēc par konjugācijas un gramatikas noteikumi ir vienkārši mācīties. Turklāt vārdi ir tuvu dabas valodas, vārdu krājums ir viegli saprotams, kas ievērojami atvieglo mācīšanos.
Rekonstruētās valodas vai reformētās dabiskās valodas
Šīs valodas ir balstītas uz vienu vai vairākām fiziskām valodām vai dialektiem, un ir sintēze no tiem, vai vienkāršoti tos patvaļīgi. Tas bija jautājums, kas apvieno vairākas valstis/tautu pēc valodas, lai varētu attīstīties kā civilizāciju. Tātad, mēs runājam šeit par mūsdienu arābu, Nynorsk un ebreju, un beidzot pilnu rakstu, ka jūs varat atrast mūsu mājas lapā ir veltīta svahili.
Mūsdienu standarta arābu
Mūsdienu arābu piemērs ir interesants, jo tas ir piemērs dabiskai valodai, kuras likumi ir patvaļīgi mainīti, un tas tuvina to pieejai, kurā ir iebūvēta naturālistiska valoda. Mūsdienu arābu ir variants klasiskā arābu, tas ir dzimis no "arābu renesanses kustības" aicināja Nahda (Renaissance), ko veic ar intelektuāļiem no daudzām arābu valstīm. Viņi turpināja Isti'rab (arabisation): vienkāršot sintaksi un iepazīstinātu ar jauniem vārdiem, lai aprakstītu mūsdienu objektus vai koncepcijas (piemēram, vilcienu vai demokrātiju) (Wikipedia).
Tādējādi šī valoda tiek izmantota oficiālajās uzrunās, bet arī kā saziņas valoda starp arābu valstīm, kas pašas savas valodas/dialekti. Tā ir starptautiska papildu valoda, kuras mērķis ir daudz iebūvētu valodu, taču patiesībā nekad nav sasniegta. (lai gan Esperanto runā visā pasaulē, tas, ka to runā tikai mazākumā, un netiek izmantots iestādēs, apgrūtina tās kvalificēšanu par starptautisku papildu valodu.)
Nynorsk
Nynorsk ir viena no divām valodām, Norvēģijā, kas dzimuši valodnieks Ivars Dzukarello Osens, kurš pēc brauciena visā valstī, publicē secīgi gramatiku norvēģu tautas valodā 1848 un vārdnīca norvēģu tautas valoda 1850. Viņš tādējādi Sintezatori vairāki dialekti runā četrās valsts reģionos, proti, ka vārdi, kas izmantoti viņa valodā, lielākoties ir tuvu visām dialektiem.
Un atkal, šī pieeja ir ļoti informatīva, jo īpaši attiecībā uz sintēzes procesu, kas ir īpaši demokrātisks.
Ivrita
Ivrits bija pirms XVIII gadsimta Bībeles valoda runā gandrīz vienīgi reliģiskās aprindās. Šī valoda ir atdzimis nepārtrauktību Haskalah (philosphiques pārvietošanās astoņpadsmitajā gadsimtā, kas piedalījās attīstībā ivrita, jo īpaši zinātnes vidē) un pieaugums cionisms beigās deviņpadsmitajā gadsimtā, bet arī saskaņā ar impulsu Eliezer Ben Jehuda, kurš sāka izveidot vārdnīcu mūsdienu Ivrits 1878. Viņš pavadīja pārējo savu dzīvi attīstīt savu darbu, kas tika pabeigts 1959, vai 37 gadus pēc viņa nāves.
Atdzimšana ivrita un pieaugums cionists kustība ir cieši saistīta. Faktiski, ivrita atļauts cionisms stiprināt Kopienas gars kustība: "(...) Par atdzimis Ivrits bija saistīta ar pieaugums cionisms. Un, lai ebreju celmlauži apmetās Tuvajos Austrumos, tā kļuva labāk nekā Jidiša "žargons", kas atgādināja pārāk "trimdā", ir ideāls veids, kā veicināt gan savu kultūras identitāti un cionists sapnis.
Ivrits piemērs liecina, ka valoda var būt noteicošais faktors, kas dzimšanas politisku projektu; Tas ļauj sniegt identitāti un attīstīt kopēju kultūru, kas padara civilizācijas cementu. Eiropu varētu iedvesmot šī dinamika, īstenojot kopīgu valodu, lai tuvinātu cilvēkus un dotu otru impulsu politiskajai un kultūras Eiropai.
Kādā valodā Eiropai?
Process
Pēc tam, kad veikta vēsture no iebūvētām valodām un skaidrojumu par to darbību, šeit ir pieeja mūsu ideju ģenerators, Europa Lingua, attiecībā uz izvēli Eiropas kopējā valodā.
Pirmkārt, viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir sagatavot, pārgrupēt idejas, diskutēt par valodām un Eiropu. Tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropas lingua franca izvēle iet caur pamatīgu iebūvēto valodu pētījumu un mācīties no viņu panākumiem, kā arī no to neveiksmēm. Tas ietver rakstu rakstīšanu, konferenču un debašu organizēšanu ar visiem dalībniekiem, kas ir investēti Eiropas cēloņos.
Mēs esam atvērti visiem priekšlikumiem attiecībā uz šo valodu, lai valodas, piemēram, Interlingual mašīntulkošanas vai Esperanto padarītu labus kandidātus.
Tomēr ar debatēm un konsultācijām mūsu mērķis ir noteikt kritērijus, kas jāievēro šai valodai. Mēs vēlamies, lai Eiropas valoda piedalītos mūsdienīgā, piemēram, tai jāatbilst tādiem kritērijiem kā iesaistošība. Mēs arī vēlamies, lai tas būtu visvairāk naturālistisks iespējams, tāpēc mēs vēlamies, lai tas būtu sintēzes Eiropas valstu valodās, lai to varētu pieņemt visi. Visas šīs pamatnostādnes ir paredzēts precizēt un attīstīties ar projekta virzību. Visbeidzot, mēs arī vēlamies, lai dotu zinātnisku leģitimitāti mūsu ideju ģeneratoram, pievēršoties ekspertiem daudzās jomās, un, visbeidzot, veido zinātnisko vadlīniju padomi uzņemties vadošo šajā uzdevumā.
Mūsu priekšlikums: europeo
The europeo ir valoda, ka mēs esam sākuši būvēt, tas ir balstīts uz tulkotāju balstīta datorprogramma un veic sintēze Eiropas valodas. Tādējādi katrs vārds ir algoritma demokrātiskas izvēles rezultāts, kas ir vistuvāk lielākajai daļai Eiropas valodu (tāda pieeja ir līdzīga tai, ko izpildīja Edgars de vāla ar Interlingual mašīntulkošanas), kas padara Šis visvairāk naturālistisks valodā viņš ir.
Mēs uzskatām, ka viens no vislabākajiem Eiropas valodas risinājumiem mūsu kritērijiem ir radīt valodu, kas ļauj tiem atbilst. Mēs vēlamies, lai Eiropas valodu varētu iedvesmot iepriekš iebūvētās valodas, bet orientēties uz nākotni saskaņā ar mūsdienīgiem kritērijiem.
Lasīt vairāk: http://www.europeo.li
Europeo: reakcija uz deviņpadsmito valodu, tāpat kā Esperanto par Volapuk vai Interlingual mašīntulkošanas par Esperanto.
Bibliogrāfija:
Malik, Sarah. ir mākslīgās valodas valodas? Kontrastējošais Esperanto un universālā parametra pētījums, sintakse un semantika, 14. sēj., nē. 1, 2013, PP. 85-117.
Móch, Gaston. "8. Universal kongress miera notika Hamburg no 12 līdz 16 August 1897: ziņojums par jautājumu par starptautisko valodu", Paris, S.N. 1897.
Mireille Hadas-Lebel "Eliezer Ben Jehuda izgudrotājs mūsdienu ivritā." Masorti France, 7 August 2006, https://www.massorti.com/Eliezer-ben-Yehuda-l-inventeur-de
